Lai savlaicīgi veiktu efektīvus pasākumus pret Varroa destructor ērcēm un izvairītos no bišu saimes bojāejas, ir nepieciešams precīzi zināt, kāds ir invāzijas līmenis. Invāzijas novērtēšana ļauj pieņemt pamatotus lēmumus par ārstēšanu un uzraudzīt ieviesto kontroles pasākumu efektivitāti. Zemāk sniegtas vairākas galvenās praktiskas metodes, kuras biškopji var izmantot, lai novērtētu ērču daudzumu stropā.
Viena no visbiežāk izmantotajām metodēm, īpaši iesācēju vidū, ir pūdercukura metode. Šī ir bitēm nebojājoša metode, kurā ērces tiek atdalītas no bitēm, izmantojot parastu pūdercukuru. Apmēram 300 bišu (aptuveni puse glāzes), savāktu no atklātu peru rāmja, ievieto burkā ar smalku sietiņu vāciņa vietā. Uz bitēm uzkaisa divas ēdamkarotes pūdercukura, un burku intensīvi kratot vairākas minūtes. Cukurs pārklāj bites un liek ērcēm atdalīties no to ķermeņa. Apgriežot burku virs baltas virsmas vai trauka, ērces kopā ar cukuru izbirst un tās var viegli saskaitīt. Ieteicams cukuru nedaudz apsmidzināt, lai ērces būtu vieglāk pamanāmas. Invāzijas līmenis tiek aprēķināts pēc formulas: (ērču skaits / 300) × 100%. Ja invāzija ir ~1%, tas tiek uzskatīts par bīstamu līmeni un ieteicams sākt ārstēšanu. Ja invāzija >2-3% – saimi jāglābj nekavējoties. Pūdercukura metodes precizitāte ~70%.
Cita, precīzāka, taču bišu dzīvības prasoša metode – spirta metode. Procedūra ir līdzīga pūdercukura metodei: savāc apmēram 300 bišu, kuras iemērc spirtā (70%). Trauciņu stipri griež pa apli (it kā degustējot vīnu, bet nekratot!), ērces atdalās no bitēm un nosēžas trauka dibenā. Saturu izfiltrē caur vāciņu ar sietiņu, ērces savāc un saskaita. Šī metode tiek uzskatīta par vienu no precīzākajām, pateicoties augstajai atdalīšanas efektivitātei (~90-95%). Vērtēšanas robeža tā pati – 1% vai vairāk norāda uz bīstamu invāzijas līmeni.
Vēl viena metode – tranu perējuma pārbaude. Biškopis ar nazi nogriež noslēgtu tranu perējumu un to apskata. Ja šūniņās atrod Varroa ērces, tas ļauj novērtēt saimes invāzijas pakāpi. Ja vairāk nekā 10% tranu peru ir inficēti, tas ir skaidrs signāls, ka steidzami jāveic kontroles pasākumi.
Ceturtais paņēmiens – vismazāk uzticamā metode – ērču krituma uz stropa dibena novērošana. Zem stropa ar atvērtu dibenu ievieto baltu lipīgu lapu, ko atstāj uz vairākām dienām. Nokritušās ērces pielīp pie lapas, un biškopis tās var saskaitīt. Ja dienā atrod vairāk nekā 10–15 ērces, tas liecina par pārmērīgi augstu invāzijas līmeni. Tomēr šīs metodes mīnuss – nav skaidras robežvērtības attiecībā uz invāziju. Ja saime ir lielāka – dabiski nokritīs vairāk ērču. Piemēram, salīdzinot nelielu saimīti ar 2-3 perēšanas rāmjiem un saimi ar 10 perēšanas rāmjiem, mazai saimei 5 ērču kritums dienā var būt nopietns signāls, bet lielai saimei – ne. Tāpēc nav ieteicams paļauties uz šo metodi, to lietot tikai kā otršķirīgu metodi. Vislabākās ir tās metodes, ar kurām var saskaitīt proporcionālu invāziju, jo tas ļauj noteikt patieso invāzijas līmeni neatkarīgi no saimes stipruma.
Ieteicams veikt pārbaudes regulāri – vismaz reizi mēnesī aktīvajā sezonā, un ideālā gadījumā – pirms un pēc katras ārstēšanas. Tā var novērtēt kontroles pasākumu efektivitāti. Svarīgi visu sezonu izmantot vienu un to pašu metodi, lai rezultāti būtu salīdzināmi, un testēt ne tikai vienu saimi, jo ērces stropos sadalās nevienmērīgi.
Pareizi un savlaicīgi veikts invāzijas novērtējums – tas ir pirmais solis ceļā uz efektīvu ērču kontroli un spēcīgu, veselīgu bišu saimju uzturēšanu.