Spietošanās kontrole, veidojot atdali ar veco māti

Īsumā par spietošanās procesu

Spietošanās ir dabisks bišu vairošanās veids, kas dabiskos apstākļos nodrošina sugas izdzīvošanu. Līdz ar spietu no stropa izlido vecā māte un apmēram 1/2 bišu (pārsvarā lauka bites), bet stropā paliek jaunās mātes aizmetņi – māšu kanniņas. Taču no biškopības viedokļa tas ir nevēlams process, jo spietošanās samazina vācēju skaitu sezonas pīķa laikā, izjauc stropa harmoniju, un pats spiets bieži aizlido uz nezināmu vietu. Lai aizsargātu ražu, nepieciešams aktīvi pārvaldīt spietošanās risku, īpaši strauji augošās saimēs maija–jūnija mēnešos.

Spietošanās kontrole, veidojot atdali ar veco māti

Viens no efektīvākajiem un bioloģiski bitēm tuvākajiem paņēmieniem ir atdales ar veco māti izveide. Šī metode balstās uz bioloģiskā spietošanās mehānisma pārtraukšanu. Spietošanās visbiežāk tiek ierosināta tad, kad stropā izveidojas:

• liela bišu koncentrācija,

• vājināta mātes feromonu iedarbība (feromonu koncentrācijas samazināšanās dēļ),

• barotāju pārpalikuma uzkrāšanās.

Mātes feromoni parasti kavē strādnieču vēlmi audzēt jaunas mātes. Taču, kad saime kļūst pārāk liela, šo feromonu nepietiek, lai vienmērīgi sasniegtu visas bites, tādēļ bites sāk būvēt māšu kanniņas. Ja šajā brīdī saimē ir vecā māte un daudz lauka bišu, kā arī barotāju pārpalikums, spietošanās instinkts sasniedz kulmināciju.

Minētās metodes būtība ir izjaukt šo nosacījumu. Pārceļot veco māti ar pietiekami lielu bišu grupu uz jaunu stropu, pamatsaimē paliek visas darba bites bez mātes. Saime vai nu izaudzē jaunu māti, vai arī to saņem no biškopja, taču pats spietošanās process vairs nav aktuāls, jo vecās mātes nav un visi spēki tiek novirzīti jaunās saimes izdzīvošanai.

Turklāt saimē bez mātes apstājas peru dēšana, tāpēc rodas dabisks peru pārtraukums, kas ir lieliska iespēja veikt efektīvu apstrādi pret Varroa destruktor ērcēm ar skābeņskābi. Tādējādi šī metode kļūst ne tikai par spietošanās kontroles, bet arī par bioloģiskas ērču pārvaldības rīku.

Svarīgi atzīmēt, ka pārvietotā vecā māte jaunajā saimē saglabā produktivitāti, tādēļ tas ļauj racionāli nomainīt veco māti bez nepieciešamības to nekavējoties iznīcināt. Jaunizveidoto saimi ar veco māti vēlāk var stiprināt un pievienot sezonas beigās vai pat atstāt ziemošanai.

Darbu grafiks: atdales ar veco māti izveides gaita

Iespējamās problēmas un to risinājumi

A. Pārāk maz bišu jaunajā saimē
Ja māte tiek pārvietota ar pārāk maz bišu, netiek uzturēta temperatūra, saime neattīstās.
Risinājums – paņemt vismaz 2–3 rāmīšus ar jaunajām bitēm un tās iekratīt saimē.

B. Vēla atdalīšana, kad spietošanās noskaņa jau ir
Ja māti pārvieto brīdī, kad māšu kanniņas jau ir nobriedušas, spietošanās instinktu ātri apslāpēt neizdodas.
Risinājums – atdalīšanu veikt, tiklīdz sāk masveidā šķilties trani, negaidot pēdējo stadiju. Ja radusies šāda problēma – ik pēc 3 dienām iznīcināt māšu kanniņas, līdz visi peri būs aizvākoti. Pēc tam iedot apaugļotu māti.

Atdales ar veco māti izveide nav tikai spietošanās ierobežošanas paņēmiens, bet arī vispusīgi pamatota bišu saimes struktūras pārveidošanas tehnika. Tā ļauj:

• novērst spietu,

• efektīvi izmantot veco māti,

• savlaicīgi veikt apstrādi pret ērcēm.

Šī metode īpaši ieteicama tiem biškopjiem, kuri izmanto ziemas māšu izolēšanu un vēlas maksimāli izmantot pavasara stiprināšanās iespējas. Tas ir stratēģiski svarīgs instruments produktīvam un ilgtspējīgam dravai.