Meža skudras – tie ir nozīmīgi mežu ekosistēmas kukaiņi, taču pavasarī tās var kļūt īpaši bīstamas bišu saimēm.
Pavasarī, vēl pirms mežs sazaļo, kad dabisko barības avotu vēl nav, skudras kļūst aktīvākas un sāk meklēt olbaltumvielas. Ja bišu saime ir vājāka, īpaši pēc smagas ziemas, skudras var ielauzties stropā un iznest peri vai tieši uzbrukt pieaugušām bitēm. Saime var tikt pilnībā iznīcināta dažu dienu laikā. Skudras spēj iekļūt stropā pat caur vismazākajām spraugām.
Svarīgi saprast, ka šis apdraudējums pastāv tikai agri pavasarī. Vēlāk, sezonas laikā skudras atrod citus olbaltumvielu avotus, un to aktivitāte ap stropiem samazinās vai pilnībā izzūd.
Jāņem vērā, ka tradicionālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, ieziešana ar smērvielu vai lipīgām lentēm, pavasarī pret lielajām meža skudrām ir neefektīvi, jo skudras darbojas saskaņoti un agresīvi. Tādēļ nepieciešams ieviest citas profilakses stratēģijas.
1. Barības novirzīšana – olbaltumvielu ēsmas skudrām.
Vēl pirms skudras sāk masveidā meklēt olbaltumvielu avotus, to uzmanību no stropiem var novērst, novietojot tuvumā olbaltumvielu ēsmas – piemēram, vārītas olas, gaļas gabaliņus. Skudras tiek novirzītas prom no stropiem līdz dabā parādās dabiski olbaltumvielu avoti.
2. Pagaidu stropu pārvietošana.
Ja tuvumā ir aktīvi meža skudru pūžņi (īpaši, ja tie atrodas tuvāk par 10 metriem no stropa), ieteicams agri pavasarī stropus uz laiku pārvietot uz citu vietu. Pārvietošana vismaz par 100–200 metriem no aktīva pūžņa bieži ir visefektīvākais risinājums.
3. Statīvu konstrukcijas ar fiziskiem šķēršļiem.
Augsti statīvi ar slideniem, savstarpēji atdalītiem kājiņām var efektīvi liegt piekļuvi stropam. Tomēr šī metode nav pietiekama, ja stropi ir pārāk tuvu zemei, jo skudras var uzcelt tiltus, vai arī ja tuvumā ir koki – pārlēkt uz stropiem no tiem.
Kopsavelkot, meža skudras ir sezonāls, taču ļoti nopietns drauds bišu saimēm pavasarī. To darbība ir vērsta uz olbaltumvielu avotiem – tieši tad, kad bites vēl ir vājas un mazāk spēj sevi aizsargāt. Lai aizsargātu saimes, nepieciešams rīkoties savlaicīgi – pārvietot stropus, izmantot olbaltumvielu ēsmas. Profilakse un agrīna reaģēšana ir vienīgā efektīvā taktika cīņā ar šo bieži nenovērtēto, bet ļoti bīstamo faktoru.