Bišu saime – tā nav atsevišķu indivīdu sakopojums, bet cieši koordinēta bioloģiska sistēma, ko nereti dēvē par superorganismu. Šajā kontekstā aizsardzība pret slimībām neaprobežojas tikai ar atsevišķa indivīda imūnreakciju. Mehānismi, kas darbojas visas saimes mērogā, veido tā saukto kolektīvo imunitāti. Citiem vārdiem sakot, tā ir saimes spēja kopīgi mazināt patogēnu izplatību un novērst infekcijas.
Viens no svarīgākajiem kolektīvās imunitātes mehānismiem ir savstarpēja tīrīšanās. Tā ir aktīva bišu savstarpēja tīrīšana, kuras laikā bites no citas bites ķermeņa virsmas noņem ērces vai citus ārējos parazītus. Šī uzvedība ir īpaši svarīga cīņā ar Varroa destructor un Acarapis woodi ērcēm. Tīrīšanās laikā bites ne tikai noņem parazītus, bet arī caur kontaktu apmainās ar antimikrobiālām vielām. Tas palīdz stiprināt kopējo noturību pret infekcijām un vīrusiem. Tiek uzskatīts, ka īslaicīgs kontakts ar nelielām infekcijas devām var darboties kā dabiska vakcinācija – aktivizējot bišu imūnsistēmu un veicinot noturības veidošanos.
Vēl sarežģītāka, bet ārkārtīgi nozīmīga parādība ir bišu higiēniskā uzvedība. Šādas bites spēj atpazīt inficētus, nedzīvotspējīgus vai nepareizi attīstošos perus un tos nekavējoties izņemt. Tā ir efektīva metode, lai apturētu infekciju izplatību. Savlaicīgi likvidējot slimības perēkli agrīnā stadijā, tiek pasargāta visa saime. Higiēnisku uzvedību izrādošās bites var reaģēt arī uz ķīmisko signālu izmaiņām pieaugušajās bitēs. Piemēram, smagi slimas vai ar vīrusiem inficētas strādnieces bieži pašas pamet ligzdu vai tiek izstumtas, lai apturētu slimības izplatību.
Šo uzvedības formu izpausme ir cieši saistīta ar ģenētiku. Jo lielāka ir ģenētiskā daudzveidība saimē, jo lielāka iespējamība, ka vismaz daļai strādnieču būs higiēniskas vai tīrīšanās uzvedības iezīmes. Ģenētiskā daudzveidība tiek nodrošināta, kad bišu māte pārojas ar daudziem dažādiem traniem. Katrs trāns nodod atšķirīgu ģenētisko komplektu, kas atspoguļojas bišu tieksmēs rīkoties (vai nerīkoties) higiēniski. Saimēm ar plašu ģenētisko spektru ir labāka spēja pielāgoties dažādiem patogēniem un kopumā lielāka noturība.
Lai uzturētu kolektīvo imunitāti, nepieciešami arī praktiski biškopības pasākumi. Regulāra parazītu kontrole un pietiekama olbaltumvielu, ogļhidrātu un ūdens nodrošināšana tieši veicina kopējo saimes veselību. Tas ne tikai mazina slodzi bitēm, bet arī ļauj pilnvērtīgi izpausties bišu ģenētiskajam potenciālam. Bites ar higiēniskās uzvedības instinktu to efektīvi īsteno tikai tad, ja saime nav izsīkusi.
Tātad, draugi, bišu kolektīvā imunitāte – ir visas saimes koordinēta atbilde uz dažādu slimību draudiem. Tā ietver ne tikai uzvedību, bet arī ģenētiskos faktorus un sociālos lēmumus, kurus bites pieņem kopienas līmenī. Biškopim, kurš vēlas uzturēt spēcīgu un produktīvu saimi, ir ne tikai jāsaprot šie procesi, bet arī jānodrošina apstākļi, kas ļauj bitēm pienācīgi funkcionēt.