Bišu uzturs ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka saimes veselību, attīstību un izturību pret apkārtējās vides ietekmi. Bišu saime darbojas kā saskaņots superorganisms, kura labklājība ir atkarīga no daudzveidīgu barības avotu bagātības. Galvenās šī uztura sastāvdaļas tiek iegūtas no nektāra un ziedputekšņiem, taču bišu fizioloģijai nepieciešami arī citi uztura elementi: ūdens, lipīdi, minerālvielas, vitamīni un dažādas bioloģiski aktīvas vielas.
Ogļhidrāti – galvenais bišu enerģijas avots. Tie tiek iegūti no nektāra un izmantoti visām aktīvajām funkcijām, t. i., lidošanai, stropa temperatūras regulēšanai, medus ražošanai. Apmēram 50 000 indivīdu liela saime gadā var patērēt līdz 300 kg medus. Glikoze un fruktoze ir galvenie cukuri, ko bites apstrādā, bet pārpalikums tiek pārvērsts medū.
Ziedputekšņi – galvenais olbaltumvielu avots. Olbaltumvielas ir nepieciešamas strādnieču dziedzeru, muskuļu, dzimumorgānu attīstībai, kā arī fermentu, hormonu un imūnvielu sintēzei. Ar ziedputekšņiem bitēm jāsaņem desmit neaizstājamo aminoskābju, kuru trūkums izraisa zemāku produktivitāti, vājāku imunitāti un īsāku dzīves ilgumu. Augstas kvalitātes ziedputekšņi palīdz uzturēt saimes stipras, uzlabo peru audzēšanu un tranu spermas kvalitāti.
Lipīdu (tauku) loma ir īpaši svarīga kāpuru augšanas un šūnu attīstības posmos. Tie ir nepieciešami membrānu struktūrai, hormonu veidošanai, enerģijas uzkrāšanai. Omega-3 un omega-6 taukskābju līdzsvars ietekmē bišu spēju orientēties un veikt sarežģītus uzdevumus.
Ūdens ir arī neaizstājama bišu dzīves sastāvdaļa. Tas nepieciešams barības sagatavošanai periem, stropa temperatūras uzturēšanai un medus atšķaidīšanai. Bites vāc ūdeni no peļķēm, augu virsmām vai pat no rasas. Ūdens trūkums var izraisīt peru attīstības traucējumus un stropa pārkaršanu.
Praktisks piemērs. Vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedz 30 °C, bites var novirzīt pat 40% sava darbaspēka ūdens vākšanai. Ja apkārtnē nav ūdens avotu, saime var pārkarst vai pārtraukt peru audzēšanu.
Minerālvielas un vitamīni ir vajadzīgi nelielos daudzumos, taču bez tiem nav iespējama normāla bišu attīstība. Kalcijs, kālijs, nātrijs, magnijs, dzelzs, cinks ir nepieciešami nervu sistēmas darbībai, muskuļu funkcijai, fermentu aktivitātei. Vitamīni, it īpaši B grupa, ir nepieciešami šūnu dalīšanās procesiem, audu atjaunošanai un enerģijas vielmaiņai.
Pētījumi liecina, ka neviens atsevišķs augs nesniedz visas nepieciešamās barības vielas, tāpēc vissvarīgākais faktors ir barības bāzes daudzveidība. Dažādu augu ziedputekšņiem ir atšķirīga olbaltumvielu un lipīdu attiecība, kā arī atšķirīgs neaizstājamo aminoskābju daudzums. Asteraceae dzimtas augi bieži izceļas ar augstu aminoskābju saturu, bet tādi augi kā āboliņi, rozes vai lauka gundegas – ar labvēlīgu olbaltumvielu un lipīdu attiecību.
Galvenos bišu uztura izaicinājumus veido periodi, kad ziedošu augu ir maz vai to nav vispār. Šādos laikos svarīgi nodrošināt, lai saimēm būtu pietiekami daudz medus un bišu maizes.
Tātad sabalansēta un nepārtraukta uztura bāze ļauj saimēm saglabāt dzīvotspēju un produktivitāti. Bitenieka pienākums ir ne tikai kopt bites, bet arī censties nodrošināt labas bišu ganības.