Acarapis woodi – iekšējs parazīts (ērce), kas bojā bites (Apis mellifera). Šīs ērces dzīvo bišu elpošanas sistēmā, precīzāk – trahejās. Trahejas ir dobi elpošanas cauruļvadi, kas sākas krūškurvī un sazarojas pa visu bišu organismu, lai nodrošinātu bites ar skābekli un izvadītu oglekļa (IV) oksīdu un ūdeni. Atšķirībā no ārējiem parazītiem, šī ērce darbojas mums nemanāmi, bet var pakāpeniski vājināt saimi. Izpratne par Acarapis woodi dzīves ciklu ir svarīga gan diagnostikai, gan kontrolei.
Acarapis woodi mātīte dēj 5–7 olas uz bites trahejas sieniņām, visbiežāk inficējot jaunu, tikko izšķīlušos darba biti. No olām 3–4 dienu laikā izšķiļas kāpuri, kuri, barojoties ar hemolimfu, strauji attīstās. Kāpura un nimfas stadijas ilgst vēl apmēram 7–10 dienas, līdz ērce kļūst dzimumgatava. Viss cikls – no olas līdz pieaugušai ērcei – ilgst apmēram 11–15 dienas atkarībā no apkārtējās vides temperatūras un saimes stāvokļa.
Ir svarīgi pieminēt, ka ērces galvenokārt parazitē uz jaunām bitēm līdz 14 dienu vecumam. Tieši šajā laikā to traheju atveres ir vispieejamākās. Inficētā bite kļūst par parazīta saimnieku uz visu savu mūžu – ērces turpina vairoties, migrē un var tikt nodotas citām bitēm cieša kontakta ceļā.
Pieaugušās ērces ir ļoti mazas: mātītes 120–190 µm garas, 77–80 µm platas, bet tēviņi vēl mazāki. Tās nav saskatāmas ar neapbruņotu aci, tāpēc precīzai identificēšanai nepieciešams mikroskops.
Kopsavelkot, Acarapis woodi dzīves cikls norisinās bites iekšienē – no olas izdēšanas līdz jaunu indivīdu attīstībai. Inficēšanās ar Acarapis woodi ērcēm izplatās nemanāmi, ātri, un redzamās pazīmes parādās tikai tad, kad ērču populācija sasniedz nozīmīgu līmeni.